Electrolux Newsroom Latvia

Magnētiņš no Sāremas – vietas ar pārsteigumu

Otrdien, 27. septembrī, Pasaules tūrisma dienā, tirdzniecības centrā Galerija Centrs tika atklāta magnētiņu izstāde Pasaule uz ledusskapja, ko organizēja Zanussi sadarbībā ar suvenīru veikalu Love Latvia. Līdz 2.oktobrim izstādē bija apskatāmi vairāk nekā 280 magnētiņu, tostarp arī dziedātājas Aijas Andrejevas, spēka vīra Raimonda Bergmaņa, mūziķa Kārļa Būmeistera (Kažas), TV spēles Superbingo vadītāja un Rīgas Dinamo tehniskā direktora Armanda Simsona un modes mākslinieces Aļonas Bauskas atvestie suvenīri. Tiem, kuri nepaspēja izstādi apmeklēt, Electrolux piedāvā iespēju apskatīties šajā vietnē tos suvenīrus, kuru īpašniekiem ir īpašs stāsts par to, kā magnētiņš pie viņiem nokļuvis.

Līgas Stirnas magnēts no Igaunijas

Pasaule ir plaša un pasaule ir vaļā – šodien, ja ir iespējas un vēlēšanās, ceļot var uz jebkuru pasaules vietu un vietiņu – vai tā būtu plašā Amerika, sīka sala Klusajā okeānā vai Āfrikas eksotiskā savdabība. Var ceļot arī tuvāk un ne mazāk aizraujoši, tikai vārds “eksotiski” gan laikam nebūs vietā, taču tik daudz interesanta, negaidīta un elpu aizraujoša var atrast tepat blakus, kaut vai mūsu pašu Latvijā vai pavisam netālos kaimiņos. Protams, aizraut draugus ar krāšņām, iespaidīgām bildēm vai dramatiskiem stāstiem tad ir grūtāk, bet vai tad viss ir tikai pārsteigumam – ir lietas, ko var atstāt sev, sev pašam.

Apskatot savu visai bagāto magnētiņu kolekciju – jo tos vedam ne tikai paši, bet arī draugi, kur nu kurš pasaulē pabijis – vēlreiz pārcilāju atmiņā savus ceļojumus, un izrādījās, ka visdziļāk manas emocijas skāris neliels brauciens tepat uz Igauniju, uz Sāremā salu.

Tā nebija ekskursija vai rūpīgi plānots izbrauciens pa ievērības cienīgajām salas vietām. Mēs vienkārši braucām, tiesa, “tematiski”, jo tolaik aizrāvāmies ar tādu lietu kā slēpņošana jeb “geocaching”, kas ļauj ieskatīties pilsētu un valstu nostūrīšos, kur citādi diez vai ienāktu prātā ieklīst, un Sāremā šai ziņā mums atnesa vislielākos pārsteigumus.

Es neteikšu, ka šī tagad ir mana mīļākā vieta pasaulē, lai gan sanāk reizi gadā turp aizdoties, tiesa, ne ceļojumos. Es neteikšu, ka gribētu tur pavadīt vecumdienas. Es neteikšu, ka šīs salas skarbā, kadiķainā daba un jūras ainavas ir visskaistākais, ko esmu redzējusi. Taču sajūtas, ko dāvāja viena vienkārša meža pļaviņa, ir tik skaistas un spēcīgas, ka laikam paliks manā atmiņā uz visiem laikiem. Tā bija viena no tām vietām, kur tu, cilvēks, sajūties kā pasakā. Tas bija saulains, dzestrs un pilnīgi mierīgs rudens rīts, mazs laukumiņš kaut kur mežā (es diez vai varēšu tagad iebakstīt kartē ar pirkstu un teikt – te!), piebraucām pa nelielu stigu un skatam pavērās īsta rūķīšu pasaule. Neliela baļķu būdiņa, aka, slietenis. Būdiņā rupju tēsts galds, sols, pāris katli, trauki un Igaunijas Valsts mežu lūgums neko nepostīt, lai arī nākamajiem viesiem šī vieta būtu izmantojama. Vienkārši līdz neiespējamībai, bet tik… pat “skaisti” nav īstais vārds. Tā bija sajūta, ko jūt caur acīm uz sirdi, un, kā nereti gadās, šīm sajūtām valoda netiek līdzi.

Citus magnētiņus var apskatīties šeit:

http://www.tvnet.lv/galleries/show/9732
http://foto.delfi.lv/album/89192/?page=1

http://la.lv/index.php?option=com_avizevideo&id=635&Itemid=197

Save and share this post